Par Bosniešu Valodu

Kurās valstīs runā bosniešu valoda?

Bosniešu valodu galvenokārt runā Bosnijā un Hercegovinā, bet to runā arī dažās Serbijas, Melnkalnes, Horvātijas un citu kaimiņvalstu daļās.

Kāda ir bosniešu valodas vēsture?

Bosniešu valodas vēsturiskās saknes (pazīstamas arī kā Bosniak, Bosančica vai serbu-horvātu) ir sarežģītas un daudzpusīgas. Valoda ir dienvidu slāvu valoda, līdzīga tās kaimiņu valodām, horvātu un serbu. Tā saknes meklējamas viduslaiku Balkānu valodā, ko viduslaikos šajā apgabalā runāja Bosnijas kristieši. Valoda pakāpeniski attīstījās, līdz 20.gadsimta sākumā tā kļuva par atšķirīgu valodu.
19. gadsimtā valodnieki no Horvātijas un Serbijas strādāja kopā, lai izveidotu vienotu rakstu valodu visām reģiona dienvidslāvu valodām, lai gan daži apgalvo, ka rezultātā visas trīs valodas ir uzskatāmas par vienas valodas dialektiem, kas pazīstami kā serbu-horvātu.
Astoņdesmito gadu beigās un 90.gadu sākumā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Tas noveda pie bosniešu nacionālisma pieauguma, kas radīja jēdzienu “bosniešu valoda.”Šī valoda tika izveidota, attīstot valodu, piemēram, ieviešot jaunus vārdus un frāzes, kas ņemtas no arābu, turku un citām valodām.
Mūsdienās bosniešu valoda tiek atzīta par oficiālo valodu Bosnijā un Hercegovinā, un to māca skolās, kā arī plaši runā iedzīvotāju vidū. Papildus standarta bosniešu šķirnei dažos valsts reģionos runā arī divi citi bosniešu veidi: Štokavian un Kajkavian.

Kas ir top 5 cilvēki, kuri ir devuši vislielāko ieguldījumu bosniešu valodā?

1. Matija Divkoviča (15. gadsimts) – horvātu humānists un poliglots, kurš uzrakstīja pirmo zināmo bosniešu vārdnīcu.
2. Pavao Ritter Vitezović (17. gadsimts) – horvātu rakstnieks, kuram grāmatā “Tractatus de origine et incrementis Slavorum Illyricorum”tiek piešķirta bosniešu valodas standartizācija.
3. Franjo Rački (19. gadsimts) – horvātu vēsturnieks, filologs un slāvu zinātnieks, kurš uzrakstīja vairākus darbus par bosniešu valodu un kultūru.
4. Andrija Kačiča Miosiča (19. gs.) – horvātu dzejniece, rakstniece un dramaturģe, kas veicināja mūsdienu bosniešu literatūras attīstību.
5. Augusts Cēzareks (20. gadsimts) – horvātu dzejnieks, rakstnieks, valodnieks, redaktors un izdevējs, kurš rakstīja daudzus rakstus un grāmatas par bosniešu valodu un kultūru.

Kāda ir bosniešu valodas struktūra?

Bosniešu valoda ir dienvidu slāvu valoda, kas ir cieši saistīta ar horvātu un serbu valodu. Tas seko tai pašai fonoloģiskajai sistēmai kā horvātu un serbu, bet ar dažām patskaņu skaņu atšķirībām. Bosniešu valoda ir Bosnijas un Hercegovinas oficiālā valoda, un to runā arī Melnkalnē, Serbijā un Horvātijā. Tās gramatika galvenokārt balstās uz diviem galvenajiem dialektiem: Austrumu Hercegovinas-Istrijas dialektu un Rietumu Štokaviešu dialektu. Bosniešu valodas gramatiskā struktūra ietver lietvārdu deklināciju, darbības vārdu konjugāciju un sarežģītu laika sistēmu, ko izmanto, lai izteiktu nākotnes, pagātnes un tagadnes notikumus.

Kā mācīties bosniešu valodu vispareizākajā veidā?

1. Iegūstiet oficiālu mācību grāmatu vai citus materiālus. Meklējiet bosniešu valodas mācību grāmatu vai kursa materiālus, kas īpaši paredzēti valodas apguvējiem. Šie materiāli mēdz nodrošināt visplašāko, strukturētāko pieeju bosniešu valodas apguvei.
2. Izmantot tiešsaistes resursus. Ir daudz vietņu ar bezmaksas nodarbībām un aktivitātēm, kas palīdzēs jums iemācīties bosniešu valodu, piemēram, Duolingo, LiveMocha un Memrise. Bez tam, ir daudz podkastus, video un dziesmas pieejami, lai palīdzētu jums praksē.
3. Sazinieties ar vietējo runātāju. Ja jūs zināt kādu, kurš runā bosniešu valodā, tā ir lieliska iespēja uzlabot savas valodas prasmes! Mēģiniet sarunāties ar viņiem tik bieži, cik vien iespējams, lai ērti lietotu valodu.
4. Skatieties Bosnijas filmas un televīziju. Laika pavadīšana, skatoties Bosnijas filmas un TV šovus, ir viens no ātrākajiem veidiem, kā uzlabot valodas izpratni. Pārliecinieties, ka pievērsiet uzmanību izrunai un jaunai vārdnīcai.
5. Saglabājiet motivāciju. Valodas apguve ir ceļojums un process. Centieties palikt motivēti, nosakot reālus mērķus, apbalvojot sevi, kad sasniedzat pagrieziena punktu, un pārliecinoties, ka esat jautri mācoties.


Yayımlandı

kategorisi

yazarı:

Etiketler:

Yorumlar

Bir yanıt yazın

E-posta adresiniz yayınlanmayacak. Gerekli alanlar * ile işaretlenmişlerdir