Par Esperanto Valodu

Kurās valstīs runā Esperanto valoda?

Esperanto nav oficiāli atzīta valoda nevienā valstī. Tiek lēsts, ka aptuveni 2 miljoni cilvēku visā pasaulē var runāt Esperanto valodā, tāpēc to runā daudzās pasaules valstīs. To visplašāk runā tādās valstīs kā Vācija, Japāna, Polija, Brazīlija un Ķīna.

Kāda ir Esperanto valodas vēsture?

Esperanto ir konstruēta starptautiska valoda, kuru 19. gadsimta beigās izveidoja poļu Oftalmologs L. L. Zamenhofs. Viņa mērķis bija izstrādāt valodu, kas būtu plaši izmantots tilts starp kultūrām, valodām un tautībām. Viņš izvēlējās valodiski vienkāršu valodu, kuru, viņaprāt, būtu vieglāk iemācīties nekā esošās valodas.
Pirmo grāmatu par savu valodu Zamenhofs publicēja “Unua Libro” (“pirmā grāmata”) 1887.gada 26. jūlijā ar pseidonīmu Dr. Esperanto (kas nozīmē “tas, kurš cer”). Esperanto izplatījās ātri, un gadsimtu mijā tā bija kļuvusi par starptautisku kustību. Šajā laikā daudzi nopietni un iemācījušies darbi tika rakstīti valodā. Pirmais starptautiskais kongress notika Francijā 1905.gadā.
1908. gadā Universālā Esperanto asociācija (UEA) tika dibināta ar mērķi veicināt valodu un veicināt starptautisko izpratni. 20. gadsimta sākumā vairākas valstis pieņēma esperanto valodu kā oficiālo palīgvalodu, un visā pasaulē tika izveidotas vairākas jaunas sabiedrības.
Otrais pasaules karš radīja spriedzi Esperanto attīstībai, taču tas Nemira. 1954. gadā UEA pieņēma Boulogne deklarāciju, kurā izklāstīti Esperanto pamatprincipi un mērķi. Tam sekoja Esperanto tiesību deklarācijas pieņemšana 1961.gadā.
Mūsdienās esperanto valodu runā vairāki tūkstoši cilvēku visā pasaulē, galvenokārt kā hobijs, lai gan dažas organizācijas joprojām veicina tā izmantošanu kā praktisku starptautisku valodu.

Kas ir top 5 cilvēki, kuri ir devuši vislielāko ieguldījumu Esperanto valodā?

1. Ludoviko Zamenhof-esperanto valodas radītājs.
2. Viljams Auls – skotu dzejnieks un autors, kurš esperanto valodā īpaši uzrakstīja klasisko dzejoli “Adiaŭ”, kā arī daudzus citus darbus šajā valodā.
3. Hamfrijs Tonkins-amerikāņu profesors un bijušais Universālās Esperanto asociācijas prezidents, kurš Esperanto valodā ir uzrakstījis vairāk nekā duci grāmatu.
4. L. L. Zamenhofs-Ludoviko Zamenhofa dēls un Fundamento de Esperanto izdevējs, Esperanto pirmā oficiālā gramatika un vārdnīca.
5. Probals Dasgupta-Indiešu autors, redaktors un tulkotājs, kurš uzrakstīja galīgo grāmatu par Esperanto gramatiku “Esperanto jaunā vienkāršotā gramatika”. Viņam tiek piedēvēta arī valodas atdzīvināšana Indijā.

Kāda ir esperanto valodas struktūra?

Esperanto ir konstruēta valoda, kas nozīmē, ka tā tika apzināti veidota tā, lai tā būtu regulāra, loģiska un viegli iemācāma. Tā ir aglutinatīva valoda, kas nozīmē, ka jauni vārdi tiek veidoti, apvienojot saknes un piestiprinājumus, padarot valodu daudz vieglāk apgūstamu nekā dabiskās valodas. Tās pamata vārdu secība notiek pēc tā paša modeļa lielākajā daļā Eiropas valodu: priekšmets-darbības vārds-objekts (SVO). Gramatika ir ļoti vienkārša, jo lietvārdos nav noteikta vai nenoteikta raksta un nav dzimumu atšķirību. Nav arī pārkāpumu, kas nozīmē, ka, apgūstot noteikumus, jūs varat tos piemērot jebkuram vārdam.

Kā iemācīties esperanto valodu vispareizākajā veidā?

1. Sāciet, apgūstot esperanto valodas pamatus. Uzziniet gramatikas, vārdu krājuma un izrunas pamatus. Tiešsaistē ir daudz bezmaksas resursu, piemēram, Duolingo, Lernu un La Lingvo Internacia.
2. Prakse, izmantojot valodu. Runājiet Esperanto valodā ar dzimtā valoda vai tiešsaistes Esperanto kopienā. Ja iespējams, apmeklējiet Esperanto pasākumus un seminārus. Tas palīdzēs jums iemācīties valodu dabiskākā veidā un saņemt atsauksmes no pieredzējušiem runātājiem.
3. Lasiet grāmatas un skatieties filmas Esperanto valodā. Tas palīdzēs jums attīstīt izpratni par valodu un palīdzēs veidot vārdu krājumu.
4. Atrodiet sarunu partneri vai apmeklējiet Esperanto kursu. Ja kāds regulāri praktizē valodu, tas ir lielisks veids, kā mācīties.
5. Izmantojiet valodu, cik vien iespējams. Labākais veids, kā kļūt brīvi jebkurā valodā ir izmantot to, cik vien iespējams. Neatkarīgi no tā, vai tērzējat ar draugiem vai rakstāt e-pastus, izmantojiet pēc iespējas vairāk Esperanto.


Yayımlandı

kategorisi

yazarı:

Etiketler:

Yorumlar

Bir yanıt yazın

E-posta adresiniz yayınlanmayacak. Gerekli alanlar * ile işaretlenmişlerdir